No 5. līdz 15. oktobrim UPWEGO kalnu skola bija izbraukumā Itālijā, Friuli reģionā, Meduno apkārtnē. Tur ir viena no pazīstamākajām paraplānu lidošanas vietām Alpu pakājē. Kursantu galvenais mērķis: no līdzenuma lidojumiem pāriet uz kalnu lidošanu. Tas nozīmē startēt no kalna, lasīt kalnu vējus un mākoņus, atrast termāļus, sērfot termodinamiki un plānot nosēšanos nepazīstamā vietā.
“Kā mēs Meduno mācījāmies lidot kalnos (vai vismaz sākām mācīties 😅)
Godīgi sakot, pirms brauciena man bija neliels satraukums. Līdz šim biju lidojis tikai mūsu līdzenumos, un te pēkšņi Itālija, Alpu pakāje un īsti kalni. Bet UPWEGO instruktori teica, ka viss būs labi, visi tiks pieskatīti, tāpēc 5. oktobrī ar spārnu somā izkāpām Treviso lidostā Itālijā un brauciens bija sācies.
Dzīvojām visi kopā lielā mājā, ko iesaucām par Runci (tā starpcitu sauca arī pašu mazo ciematu ar 10 mājām). Ātri vien tā kļuva par mūsu mazo komūnu: kopā brokastojām, no rīta taisījām maizītes līdzi uz kalnu, vakarā meklējām kādu picēriju, vietējo restorānu vai gatavojām paši. Vienu vakaru visi sanācām uz “kapteiņa spageti”, katrs ar savu šķīvi.
Katrs rīts sākās vienādi. Instruktori iepriekšējā dienā pētīja prognozi un izskaidroja dienas plānu balstoties uz laika apstākļiem un kursantu līmeni un tad jau braucām uz kalnu.
Pirmajās dienās no rīta lidojām “ragaviņas”: vienkārši no starta lejā (top to bottom), kamēr kalns vēl nestrādā. Lieliski, lai saprastu, kā tas viss izskatās no augšas. Pēc tam meklējām pirmos termāļus virs Monte Valinis. Sajūtu, kad Tu pirmo reizi izcel kalna termāli un pacelies augšā virs kalniem, grūti aprakstīt, to vajag piedzīvot.
Vēlāk sākās instruktoru dotie maršruta uzdevumi, un tur jau kļuva interesanti. Ne vienmēr izdevās atgriezties līdz nosēšanās laukumam, tāpēc čatā arvien biežāk parādījās lokācija un “Lūdzu retrīvu!” 🙈 No kādas nomaļas pļavas, no sausās upes krasta… Izrādās, arī tā ir daļa no mācībām.
Vienā nelidojamā dienā aizbraucām uz Gemonu, uz paraplānu remonta darbnīcu. Bija ļoti interesanti redzēt, kas notiek ar spārnu, kad tas nonāk meistaru rokās. Brīvajos brīžos citi kāpa via ferrata, daži agri no rīta skrēja, vēl kāds uzkāpa uz startu kājām: 800 vertikālie metri un lejā, protams, ar spārnu.
Brauciena kulminācija mums bija “Spicy Gemona” diena. Ar vietējo pieredzjušo “shuttle” busu, kam sen jau kā pilgadība, tikām augšā Gemonas kalnos, kur viss ir krietni nopietnāk nekā ierastajā Meduno. Iespaidi un plašums, smaids un satraukums pēc nosēšanās.
Kad Uldis pēdējā dienā saskaitīja visu grupas trekus, sanāca 1747 kilometri un gandrīz 176 stundas gaisā. Mēs paši bijām pārsteigti! 🤯
Paldies Krišjānim, Uldim un Mārim par pacietību, brīfingiem, retrīviem un to, ka tik labi mūs pieskatījāt. Paldies arī visai bandai par jautrību, kopā būšanu un vakariņām. Mājās atvedām ne tikai iespaidus, bet arī spārnā vienu itāļu kukaini, kuru jau palaidām brīvībā. 😄
Nākamreiz noteikti braucu atkal! 🪂”
Nav komentāri